
Dainis Ķuņķis bija vienkāršs ceļu policists, taču izcēlās citu lepno dzeltenspīdīgo vestu īpašnieku vidū ar to ka nekad savā dzīvē nebija ņēmis mutē ne lāses alkohola nekādā fomātā. Jau no 1.35 gadu vecuma viņš apzinājās savu misiju un teica striktu nē pat bērnudarza grupiņas biedriem kas viņu centās pierunāt uz itkā nevainīgu kefīra iedzeršanu pie makaroniem po flotski. Nekad piektdienas vakaros viņš glabājot sirdī siltu satraukumu negāja uz Maximu ar trīs x un nekad nepaņēma divus normālos un četrus lētos aliņus ar ko iekrāsot tuvojošos vakaru kad kā jau parasti pa nekabeļtelevīziju rādīs tikai krievijas seriālus par to kā menti čakarē zekus un otrādi, bet kur zeks vai ments, vai kaut kas pa vidu ar ko emocionālu saikni sajūt jebkurš padomju armijā dienējušais, beigās izčakarē visus un vēl dabū smuko zaķi.